ⓘ 11. gadsimts jeb XI gadsimts bija laika posms vēsturē no 1001. līdz 1100. gadam pēc Jūlija kalendāra. Tas ir 2. tūkstošgades pirmais gadsimts. Eiropas vēsturē š ..

                                     

ⓘ 11. gadsimts

11. gadsimts jeb XI gadsimts bija laika posms vēsturē no 1001. līdz 1100. gadam pēc Jūlija kalendāra. Tas ir 2. tūkstošgades pirmais gadsimts.

Eiropas vēsturē šis laika posms ir daļa no vidējiem viduslaikiem. Notiek Bizantijas impērijas varas samazināšanās un normāņu varas pieaugums Eiropā, tāpat palielinās arī Romas pāvesta ietekme. Iedzīvotāju skaita pieaugums Ziemeļitālijas pilsētās veicināja organizēta agrīnā kapitālisma izveidi un sarežģītāku sociālo kultūru uz 11. gadsimta beigām. Kijevas Krievzemei šis bija zelta laikmets.

Sunu dinastijai Ķīnā un klasiskajā islāma pasaulē šis gadsimts bija augstākais punkts Ķīņas civilizācijai, zinātnei un tehnoloģijai, un klasiskajai Islāma zinātnei, filozofijai, tehnoloģijai un literatūrai. Vadošās politiskās frakcijas Ķīnā izveidoja cīņu par vadošo ministru un valsts ierēdņu vietām. Čolas dinastija Indijā un Fatimīda kalifāts Ēģiptē sasniedza savu aukstāko punktu militārajā attīstībā un starptautiskajā ietekmē. Gadsimta beigās Rietumčalukju impērija Čolas sāncenši arī kļuva spēcīgāki.

Šajā gadsimtā Turcijas Seldžuku dinastija nāk pie varas Rietumāzijā pārņemot vadību sadrumstalotajā Abāsīdu kalifātā, kamēr gadsimta beigās sākas pirmais no Krusta kariem. Japānā, Fudzivaras klans turpināja vadīt valsts lietas. Korejā, Korjo karaliste plauka attīstība un pastāvēja draudi no Liao dinastijas Mandžūrija. Vjetnamā izveidojās Lī dinastija, kamēr Mjanmā Paganu karaliste maksimāli uzlaboja savus politiskos un militāros spēkus.

                                     

1. Notikumi

  • 1081. gads - Bizantijas imperatora Alekseja I Komnina valdīšanas sākums.
  • 1001.–1008. gads - japāņu rakstniece Murasaki Šikibu sarakstīja "Leģenda par Gendži".
  • 1054. gada 4. jūlijs - ķīniešu uz arābu astronomi piereģistrēja pārnovas uzplaiksnījumu, kuras atliekas zināmas kā Krabja miglājs.
  • 1094. gads - Francijas karalis Filips I izslēgts no baznīcas par divsievību.
  • 1095. gads - Klermonferānā Francija notikušajā sinodē, pāvests Urbāns II aicināja kristiešu tautas iekarot Palestīnu un atbrīvot "Svēto zemi".
  • 1066. gads - norisinājās Heistingsas kauja.
  • 1096. gads - Pirmais Krusta karš.
  • 1059. gads - Romā apstiprināta kardinālu kolēģija, kuras pienākumos pārgāja pontifika izvēlēšanās.
  • 1089. gads - Gruzijā sāka valdīt Dāvids IV Celtnieks.
  • 1019. gads - Jaroslavs Gudrais kļūst par Kijevas Krievzemes kņazu.
  • 1054. gads - Lielā Shizma.
  • 1099. gads - krustneši iekaroja Jeruzalemi.
  • 1025. gads - dibināta Polijas Karaliste un par tās karali kļuva Boļeslavs I Drosmīgais.
  • 1036. gads - Jaroslavs Gudrais uzvarēja pečeņegus, kam par godu tika uzbūvēta Kijevas Svētās Sofijas katedrāle.
  • Čičimeki iznīcināja Tolteku civilizāciju.
  • Etiopijā pārstāj pastāvēt Aksūmas valsts.
  • Normāņi iekaroja Dienviditāliju un Sicīliju.
  • Kristietības uzvara Dānijā.
  • Bādenes markgrāfistes izveidošanās Vācijā.
  • Pastāvēja nelielas mosi valstis Nigēras dienvidos - Vagadugu un Jatenga.
  • Polvciešu apmešanās pie Donavas.
                                     

1.1. Notikumi Notikumi Latvijas vēsturē

  • 1041. gadā Polockas ķēniņš Bračislavs Eimunda sāgā: konungr Vartilafr savam sabiedrotajam un bijušajam Norvēģijas vikingu ķēniņam Eimundam Hringsonam piešķīra valdīšanā Daugavas līvu zemi Сенковский, 1834 vai Jersikas ķēniņvalsti Сапунов, 1916.
  • pēc 1050. gada Līvzemē un Ventavā karoja zviedru vikingi, par ko liecina Vekholmas rūnu akmens un Šonemas rūnu akmens.
  • 1075. gadā vācu garīdznieks Ādams no Brēmenes rakstīja, ka Kurzeme un citas Baltijas jūras austrumu krasta valstis ir pakļautas zviedru ķēniņa virskundzībai. Tur ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi un tur no visas pasaules dodas ļaudis prasīt viņu dievu pareģojumus, sevišķi no Spānijas un Grieķijas latīņu: A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis. Tās iedzīvotāji nav kristieši, bet pēc dāņu ķēniņa Svenda II pamudinājuma tur atrodas kāda tirgotāja celta baznīca.
  • Vikingu sāgā par Ingvaru Tālbraucēju Yngvars saga víðförla par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka vārdā nenosaukts zemgaļu ķēniņš kong maksājis meslus zviedru karalim Olavam Olof Skötkonung, ap 980–1022.
                                     

2. Celtnes

  • 1077. gadā Kenterberijā pabeigta Kenterberijas katedrāle.
  • 1078. gadā Londonā uzbūvēts Tauers.
  • 1065. gadā Londonā tika pabeigta Vestminsteras abatija.
  • 1037. gadā Kijevā uzsākta Kijevas Svētās Sofijas katedrāles celtniecība.
                                     

3. Inovācijas

  • apmēram 1000. gadā musulmaņu matemātiķi atklāja sinusu teorēmu.
  • pasaulē vecākā datētā uz papīra drukātā nauda ir 1024. gadā Sunu dinastijas Sihuanas provinces nauda.